Ekspluatācijā nodots Červonkas muižas pils jumts

Ekspluatācijā nodots Červonkas muižas pils jumts

6. decembrī ekspluatācijā pieņemts Červonkas (Vecsalienas) muižas pils jumts. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Vecsalienas muižas pils jumta atjaunošanas būvdarbi notika laika posmā no jūnija līdz decembrim. Būvprojektu izstrādāja SIA “Arhitekta Laimoņa Šmita Darbnīca”, kas novadam pazīstama pēc Slutišķu sādžas atjaunošanas projekta. Būvdarbus veica SIA “Builder Industry”, kas, pēc speciālistu atzinuma, savu darbu veica visaugstākajā līmenī. Būvdarbu izmaksas sastādīja 150 000 eiro.

Būvdarbu gaitā veikta jumta skārda seguma nomaiņa, ieklāts jauns jumta iesegums, izmantojot rūpnieciski izgatavotu valcprofilu ar PUR pārklājumu, pielietotas tradicionālās valcēšanas metodes, saglabājot vēsturiskā lokšņu skārda dalījuma vertikālās un horizontālās proporcijas.

Jumam ierīkota arī jauna lietusūdens novadīšanas sistēma, individuāli izgatavojot visus elementus analoģiski esošajām. Savukārt bēniņu telpā jumta korē ierīkota papildus vēdināšana.

SIA “Builder Industry” valdes priekšsēdētājs Artūrs Čipats: “Ir viennozīmīgi grūtāk šādus objektus atjaunot, jo mērķis ir saglabāt to, kā tas ir bijis agrāk. Ja mēs skatāmies uz jumta segumu, redzamas gan horizontālās, gan vertikālās falces. Kad ņēmām veco segumu nost, skatījāmies, cik ir solis vecajam, cik jaunajam. Būvuzraugs tam ļoti intensīvi sekoja līdzi. Jo pēc tam visi dati tika nodoti arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Tie paši kalumi tika ņemti nost, jo daudzi no tiem bija aplūzuši un norūsējuši. Izmēri arī tika saglabāti un jaunie taisīti pēc veco piemēra. Protams, bija sarežģītība, jo jūlijā un augustā bija šiem darbiem neatbilstoši laikapstākļi. Šeit bija tā specifika, ka jaunais jumts bija jāliek uzreiz, kā tika noņemts vecais. Nav apakšā, kā tagad, kad zem metāla tiek likta antikondensāta plēve. Tā mēs nevarējām darīt”.

Cik gadus jaunais jumts varētu kalpot?
A.Čipats: “Ražotājs uz pašu metālu dod 50 gadus. Jebkurā gadījumā jaunajam jumtam ir tas pluss, ka tas viss ir roku darbs. Tāpēc, ka metāls tika atvests vienkārši ruļļos, un visas falces tika locītas uz vietas. Tas nav kā tagad vairākos objektos – tiek ražots klasika segums, kuru var vienkārši uzskrūvēt virsū. Šeit katrs pieslēgums tika locīts uz vietas, kas ir sarežģītāk un tam tiek patērēts ilgāks laiks.”

Darbu gaitā tāpat ir atjaunoti fasādes izvirzīto dekoratīvo apdares elementu un jumta parapetu nosegelementi ar analogas tērauda loksnes elementiem. Atjaunoti dūmeņi, izmantojot atgūtos vēsturiskos ķieģeļus un tērauda loksnes dūmeņu nosegelementi. Atjaunoti jumta dekoratīvie rotājumi.

Ēkai ierīkotas zibensaizsardzības un zemējuma kontura sistēmas. Atjaunots vēsturiskais lievenis ar nojumi, kas balstīta uz koka kolonnām ar dekoratīviem elementiem, kā arī veikta visu koka konstrukciju apstrāde un tonēšana.
Červonkas pils kopš 2014. gada atrodas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ visus atjaunošanas darbus kontrolē arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Daugavpils novada Kultūras pārvaldes Kultūras mantojuma daļas vadītāja Brigita Madelāne: “Mūsdienās, pat 21. gadsimtā, vērtējot, cik grūti ir šādus objektus renovēt, jāsecina, ka viegli nav. Bet mēs varam iedomāties, kā tad to jumtu būvēja pirms vairāk kā 100 gadiem. Tas vien norāda, ka mūsu senči ar lielu mīlestību un pietāti izturējās pret kultūras objektiem. Es domāju tagad, kad gatavojamies Latvijas simtgadei, daudz runājam par mūsu valstiskumu un identitāti, par to, ar ko mēs atšķiramies no citas kultūras. Protams, tikai ar kultūru – ar tradicionālo, nemateriālo un materiālo. Kā mēs viņu mīlam un cienām, tā mēs to parādam arī pasaulei. Un šis piemērs ar Červonkas pili parāda, ka novadā ir cilvēki, kam tas rūp. Tas noteikti bija viens no sarežģītākajiem uzdevumiem un viens no sarežģītākajiem jumtiem mūsu novadā. Un, lūk, ir rezultāts. Esam pacilāti.”

Vai ir kādi citi objekti novadā, kurus būtu jāatjauno?
B. Madelāne: “Vēsturiski mūsu novadā ir daudz muižu, sevišķi Sēlijas pusē. Bet nedaudz bremzējošais faktors ir tas, ka tie atrodas privātīpašumā. Daudzi īpašnieki šos objektus ir pārņēmuši, bet es nedomāju, ka viņi ātri saņemsies tos restaurēt. Katra muiža ir ar savu vēsturi, ar unikālu dzimtu, un katra gaida savu laiku”.

FOTOGALERIJA

Olga Smane

AddThis Sharing Buttons

http://www.daugavpilsnovads.lv/projektu-istenosana/ekspluatacija-pienemts-cervonkas-muizas-pils-jumts